Eiropas līderi piebalso Trampam – vairāk jāiegulda aizsardzībā un jābruņojas, lai izdzīvotu / Raksts
- Igaunjas kādreizējā premjere un šobrīd ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa uzsvēra, ka Trampam ir taisnība pieprasot lielāku bloka valstu ieguldījumu aizsardzībai.
- "ES vēsts ASV ir nepārprotama – mums jādara vairāk pašu aizsardzībai un jāuzņemas taisnīga atbildības nasta par Eiropas drošību," uzsvēra Kallasa.
- Zināms, ka bloka dalībvalstis kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus, taču politiķi atzīst, ka jādara vairāk, lai spētu stāties pretī Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.
Igaunjas kādreizējā premjere un šobrīd ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa uzsvēra, ka Trampam ir taisnība pieprasot lielāku bloka valstu ieguldījumu aizsardzībai. Viņa norādīja, ka ir laiks ieguldīt un ASV arī turpmāk jābūt spēcīgam bloka sabiedrotajam.
“ES vēsts ASV ir nepārprotama – mums jādara vairāk pašu aizsardzībai un jāuzņemas taisnīga atbildības nasta par Eiropas drošību,” uzsvēra Kallasa.
Zināms, ka bloka dalībvalstis kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus, taču politiķi atzīst, ka jādara vairāk, lai spētu stāties pretī Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.
“Krievija šodien, rīt un tik ilgi, kamēr mēs nepietiekami investēsim, rada eksistenciālus draudus mūsu drošībai,” brīdināja Kallasa. “Daudzi mūsu nacionālie izlūkdienesti sniedz informāciju, ka Krievija triju līdz piecu gadu laikā var pārbaudīt ES gatavību sevi aizstāvēt.”
Kallasa arī norādīja, ka Eiropas galvenajai prioritātei jābūt Ukrainas armijas atbalstīšanai tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Līdzīgās domās par nepieciešamību vairāk ieguldīt aizsardzībā bija arī Polijas premjers Donalds Tusks. Arī viņš mudināja dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai palielinātu līdzekļus, kas tiek ieguldīti drošībā.
Jau vēstīts, ka ASV jaunieceltais prezidents Donalds Tramps cēlis prasību ES dalībvalstu ieguldījumam drošībā. Viņš paziņojis, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Polijas valdības vadītājs aicināja rīkoties izlēmīgi agresīvās Krievijas priekšā.
“Šis ir laiks, kad Eiropa nevar atļauties taupīt uz savas drošības rēķina,” Tusks sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem Strasbūrā. “Ja Eiropa vēlas izdzīvot, tai jābūt bruņotai.”
Pērn 23 no kopumā 32 NATO dalībvalstīm bija sasniegušas iepriekš uzstādīto alianses mērķi jeb 2% no IKP veltīt aizsardzībai, un Polija bija vadošā ar 4,12% .
Baltijas valstīs līderpozīcijās izvirzījās Igaunija ar 3,43% no IKP, otrajā vietā bija Latvija ar 3,15% no IKP aizsardzībai, savukārt Lietuva pērn drošībai atvēlēja 2,85% no IKP.
Savukārt aizvien zem 2% sliekšņa pērn bija tādas valstis kā Horvātija (1,81%), Portugāle (1,55%) un Itālija (1,49%), bet antirekordistu topu noslēdza Slovēnija ar 1,29% un Spānija ar 1,28% no IKP aizsardzībai.
Trampa jaunās prasības drošības jomā daļā Eiropas uztver skeptiski. Taču Polijas premjers mudināja ES dalībvalstis ņemt grožus savās rokās.
“Nejautājiet Amerikai, ko tā var darīt mūsu drošības labā. Pajautājiet sev, ko mēs paši varam darīt savā labā,” viņš teica, pārfrāzējot mūžībā aizgājušā ASV prezidenta Džona Kenedija reiz sacīto.
Aizvadītajā mēnesī arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzsvēra, ka Eiropai jāpalielina izdevumi aizsardzībai un militārās ražošanas apjomi, ja tā vēlas atturēt Krieviju no lielākas agresijas nākotnē.
Kallasa un ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus martā nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem bloka rūpniecības stiprināšanai.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Aukunft investments for a secure future
The call for increased investment in defense resonating from both esteemed european figures like Kaja Kallas and international leaders like Donald Trump, underscores a crucial reality: european security is increasingly fragile. As kallas rightfully states, Russia poses an existential threat to European security through its growing military capabilities.To effectively counter this threat, the European Union must demonstrate concrete commitment to its own defense.
While recent events have spurred a rise in defense spending, as acknowledged by both Kallas and Tusks, it’s clear that greater commitment is necessary to reach the NATO target of 5% of GDP. Europe’s future security depends on this collective effort – pooling resources, strengthening capabilities, and actively participating in the defence of the continent. This entails not only financial investment but also collaborative strategic planning and increased military interoperability among member states.
The urgency is clear: a delay in strengthening European defense will only embolden Russia and leave the continent more vulnerable. The message to European leaders is simple: a secure future requires bold investments today.
Eiropas drošības liktenis: uzticamība uz sevi vai pārāk liela atkarība?
Kaja kallasa un donalds Tusks savās paudumās izsaka skaidru un nerimstošu vēsti: Eiropas drošība ir apdraudēta, un neatliekams ir palielināt aizsardzības izdevumus. Krievijas agresija Ukrainā ir skaidrs brīdinājums, ka ES neatkarība un drošība ir pakļauta riska faktoriem.
Lai gan ES dalībvalstis jau ir palielinājušas aizsardzības izdevumus, tas nav pietiekami. Kallasa un Tusks uzsver, ka Eiropas drošības garantiju nav iespējams uzticēt tikai ASV, kā arī uzsver, ka Eiropas dalībvalstiem jāņem grožus savās rokās un jābūt gatavām aizstāvēt sevi.
Ja ES vēlas saglabāt savu neatkarību un demokrātijas vērtības, tam ir jāuzņem lielāka atbildība par savas drošības nodrošināšanu. Tas nozīmē izaudzināšanu militārajā izpratnē,palielināšanu militārā budžeta,un nostiprināšanu savstarpējās sadarbības,lai radītu spēcīgāku Eiropas drošības aizsargapjomu.
Pārdomājot Kallasas un Tuska apelāciju, jāatzīmē, ka Eiropas drošība ir kopīga intereses jautājums, kurā jāpiedalās visi dalībvalstis, lai radītu stabilu un drošu nākotni.