Latvian News: Trains, Ratings, and Training Ranges
- Igaunijā taupa uz veloceliņiem, bet tērējas uz vilcienu satiksmi ar Latviju.
- Tallinas pašvaldība ir lēmusi šogad samazināt investīcijas par aptuveni 100 miljoniem eiro.
- Dienu iepriekš Tallinas vicemērs Kristians Jarvans ziņoja, ka daži no plānotajiem veloceliņiem netiks izbūvēti.
Igaunijā taupa uz veloceliņiem, bet tērējas uz vilcienu satiksmi ar Latviju. Lietuvas prezidentam krīt reitings, bet Kapčamiestis iedzīvotāji satraukti, ka drīz dzīvos blakus jaunam armijas poligonam. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas preses apskatā.
Samazina investīcijas par 100 miljoniem
Table of Contents
Tallinas pašvaldība ir lēmusi šogad samazināt investīcijas par aptuveni 100 miljoniem eiro. Tallinas mērs Pēters Raudseps intervijā ERR to ir komentējis tā, ka pašreizējā pilsētas valdība “vēlas būt reāliste”. “tas nozīmē, ka mēs plānojam un uzņemamies tik daudz, cik reāli spējam izdarīt. Pagājušajā gadā izdevās izpildīt tikai nedaudz vairāk par pusi no investīciju plāna,” sacīja Raudseps. Mērs arī norādīja, ka bieži vien investīcijas izskatās pēc vēlmju saraksta, kurā nav iespējas tās realizēt seguma avota un jēgpilna pamatojuma trūkuma dēļ, kāpēc vispār ir nepieciešams darīt kaut ko tik dārgu. Pēc viņa teiktā, mēra birojs analizēs visas idejas pa vienai un atliks pārāk dārgus un pārmērīgi pompozus projektus.”Ar iedzīvotāju nodokļu naudu ir jāizturas uzmanīgi, un šādi projekti ir jāpārskata,” sacīja Raudseps.
Dienu iepriekš Tallinas vicemērs Kristians Jarvans ziņoja, ka daži no plānotajiem veloceliņiem netiks izbūvēti. Runājot par Eiropas fondu izmantošanu dažos projektos veloceliņu būvniecībai, raudseps uzsvēra, ka pašfinansēšanās vienmēr ir saistīta ar ārējo finansējumu. “Mums nav tādas totālas pieejas, ka, ja kaut kur ir Eiropas nauda, tad ir nepieciešams kaut ko darīt. Mūs tas nevilina,” sacīja mērs.
Igaunijā reformēs sabiedrisko transportu – cena pieaugs
Igaunijas reģionālo un lauku lietu ministrs Hendriks Johaness T
Ticket sales reached 22 million euros, while state subsidies to cover operating costs amount to 36 million euros. Ticket revenues increased by 4% this year, and state support by 11 percent. However, the growth trend was reversed the previous year – ticket revenues increased by 9%, to 21 million euros, and government support by slightly less, by 7%, reaching 32.5 million euros. Thus, in recent years, the ratio of ticket sales revenue to state subsidies has been approximately 2:3. In the case of the Tartu-Riga railway line, this ratio will obviously be significantly worse. According to Indrek Lainevär,head of the railway line at the Climate Ministry,this year’s ticket sales forecast is 200,000 euros,while the state budget allocates up to two million euros for subsidies. However, the amount included in the budget is calculated for two train pairs, and currently only one operates on the line.Thus, according to rough estimates, implementing this year’s forecast will result in a revenue-to-subsidy ratio of 1:5.Along with covering operating costs, the state also invested in launching the line - 300,000 euros in 2024 and approximately 500,000 euros previously. Another 300,000 euros are planned for 2026, which could be used, for example, for additional train certification or comfort improvements. The government hopes that the profitability of the route will improve in the coming years. According to Lainevär, there are no plans to increase subsidies or service advancement costs, while launching the second train pair, the ministry expects ticket sales revenue to increase to 500,000-800,000 euros in the coming years.
Schedule is inconvenient for passengers from Estonia The current schedule appears to be mainly geared towards the needs of Latvian passengers. From Riga to Tartu and Tallinn, one can depart in the morning at 7:38, arriving in Tartu by noon, and in Tallinn – approximately…
izpilddirektors Vlads Gaidis salīdzina šīs izmaiņas ar Rolanda Paksa prezidentūras laiku. ”Prezidenti parasti saņem pozitīvus reitingus un ieņem pirmo vietu. Pēdējo reizi Lietuvas prezidentam negatīvs reitings bija 2004. gadā – un tas bija Rolandam Paksam. taču viņa gadījumā iemesli bija pilnīgi skaidri – dzimtenes nodevība,” BNS pastāstīja sociologs. Bezprecedenta kritums “Reitingu salīdzināšana ar Rolandu Paksu ir zīmīgs brīdis, kas parāda, ka sabiedrības vilšanās ar prezidenta rīcību ir patiesi milzīga un bezprecedenta,” BNS pastāstīja Mikola Romera universitātes (MRU) asociētais profesors Sauļus Spurga. Viņš uzsvēra, ka šādās aptaujās iedzīvotāji prezidentu vērtē ne tikai kā politiķi, bet arī pauž uzticību pašai prezidentūras institūcijai.Vienlaikus Viļņas Politikas analīzes institūta (VPAI) asociētais analītiķis Mats Baltrukevičs atzīmēja, ka mēģinājumi manevrēt jautājumos, kas izraisa spēcīgas emocijas, ir negatīvi ietekmējuši valsts vadītāju. “Kad sabiedrība ir sašķelta Lietuvas Radio un televīzijas (LRT) likuma jautājumā, spriedze pieaug, un šī nostāja, kur prezidents būtībā cenšas manevrēt un būt mazliet jauks pret visiem, ir novedusi pie tā, ka viņš nav jauks ne pret vienu pusi,” viņš sacīja BNS. Prezidenta reitings valsts populārāko politiķu vidū ir nokrities no pirmās uz ceturto vietu. Pašlaik vispozitīvāk novērtētais politiķis ir opozīcijas Demokrātu savienības “Par Lietuvu” līderis Sauļus Skvernelis. Otro vietu ieņem Aurēlijs Verīga, “Zemnieku” kustības līderis. Trešo vietu ieņem Liberālās kustības priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena. Valdošās partijas “Nemunas ausma” līderis Remigijs Žemaitaitis joprojām ir viszemāk vērtētais politiķis Lietuvā.
Lietuva lūdz Ukrainu izpildīt sodu Radkevičam par 1991. gada 13. janvāra notikumiem
Piektdien Lietuvas Tieslietu ministrija lūdza Ukrainu atzīt un izpildīt Lietuvas
Ināšanas orderi, taču valsts Augstākā tiesa nolēma viņu neizdot Lietuvai. Radkevičs ir viens no 67 personām, kurām piespriests cietumsods 13. janvāra lietā. Lielākā daļa apsūdzēto šajā lietā tika notiesāti aizmuguriski, jo Krievija un Baltkrievija atteicās viņus izdot.
Kapčamiestis miestā satraukums par militāro poligonu
“Lai gan aiz loga ir putenis un sals, Kapčamiestis ciematā, kas atrodas Lietuvas Lazdiju rajonā, ir karstāks nekā jebkad agrāk. Vietējie iedzīvotāji satraukti par jauna poligona būvniecību šajā vietā - gan politiķi, gan militārie pārstāvji tiekas ar Kapčiamiestis kopienu, un iedzīvotājus mierinās arī prezidents Gitans Nausēda,” raksta “Lrytas”.
Tomēr situācija joprojām ir saspringta – vietējie iedzīvotāji, kuri izjūt bažas par plānoto poligonu, ir vērsušies arī pēc psiholoģiskās palīdzības, baidoties, ka dažiem cilvēkiem būs jāpamet savas mājas. Tiesa, Nacionālās aizsardzības ministrijas (KAM) pārstāvji jau ir apliecinājuši, ka, izveidojot militāro poligonu, notiks minimāla vietējo iedzīvotāju izlikšana. Tomēr
Lietuvā jau daudzus gadus darbojas vairāk nekā viens poligons.Saskaņā ar KAM datiem, Lietuvas armijai pašlaik pieder deviņi militārie poligoni. portāls “lrytas” jautāja cilvēkiem, kas dzīvo vairāku šādu poligonu tuvumā, kāda ir viņu ikdiena un kādu padomu viņi varētu sniegt satrauktiem kapčamiestis un apkārtējo rajonu iedzīvotājiem.
Ievērojams skaits cilvēku, iespējams, par Pabrades ģenerāļa Silvestra Žukauska poligonu uzzināja pagājušajā pavasarī, kad šeit notika četru bojāgājušo amerikāņu karavīru glābšanas operācija. Saskaņā ar publiski pieejamiem avotiem, šis poligons tika izveidots 20.gadsimta sākumā un
## Lithuania Plans Expansion of Military Training Areas
The article reports on plans to expand military training areas in Lithuania, specifically doubling the size of the Tauragė polygon and establishing new polygons, potentially in Southern Lithuania. As of January 11, 2026, these plans are proceeding with a commitment to provide financial support to affected municipalities.
### Tauragė Polygon Expansion
The area of the Tauragė polygon is slated to be doubled. This expansion is part of a broader initiative to increase military training capacity within Lithuania. the Presidential Advisor, David matulionis, highlighted the potential economic benefits for local municipalities.However, residents of the Kapčiamiestis elderate have expressed opposition to the decision made by the Lithuanian Armed Forces (VAP).
### Financial Support for Host Municipalities
The Ministry of Defense has signed a cooperation agreement with the Association of Lithuanian Municipalities (LSA) to provide a package of benefits to municipalities hosting military training areas, both existing and future.
this agreement aims to mitigate potential negative impacts and ensure local communities benefit from the presence of military facilities. Details of the “package of benefits” are not specified in the source article.Lithuanian Ministry of National Defence is the official source for further details.
### Justification for New Polygons
the need for new polygons was initially raised in early March by the Commander of the Lithuanian Army, Raimundas Vaikšnors, who identified Southern Lithuania as the most suitable location. Lithuanian National Radio and Television (LRT) reported on Vaikšnors’ statement, citing the need for increased training capacity. the specific reasons for needing additional training areas were not detailed in the original article, but likely relate to increased regional security concerns and Lithuania’s commitment to NATO.