Latvijā veikts pētījums atklāj Kremļa vēstījumu ietekmi sabiedrībā

Kremlim vairs nav aktīvi jāiejaucas Latvijas informācijas telpā, jo tā vēstījumi jau ir dziļi iesakņojušies daļā sabiedrības, secināts pirmajā šāda veida pētījumā Latvijā, par ko oktobrī ziņoja medijs la.lv. Pētījumā, kura autoru vidū ir Elīna Vrobļevska, atklāts, ka lielākā prokremliskā aktivitāte pašlaik notiek sociālo tīklu komentāros, kur reāli cilvēki pauž savus uzskatus bez ārējas robotizētas iejaukšanās.

Sociālo tīklu monitorings un septiņi galvenie naratīvi

Trīs mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām pētnieki sāka sociālo tīklu monitoringu, analizējot vairāk nekā 500 kontu saturu tādās platformās kā TikTok, Facebook, YouTube, Telegram un X. Uzmanība tika vērsta uz septiņiem specifiskiem Kremļa vēstījumiem un ar tiem saistītiem apgalvojumiem. Starp analizētajiem apgalvojumiem bija teicieni, ka bez Krievijas Latvija neizdzīvos, ka Latviju vada citi, ka Latvijā vajā krievus, ka Latvija pati provocē karu, ka Latvija godina nacistus, ka Latvija pārraksta vēsturi, un ka ir laiks atjaunot attiecības ar Krieviju.

Komentāru aktivitāte un sabiedrības uzskati

Pētnieki secināja, ka vislielākā prokremliskā aktivitāte notiek tieši komentāros, kamēr reālu kontu publicētajā pamatsaturā tā ir ļoti maza. Lielākoties tie ir reāli cilvēki, kuri dalās ar savām domām un viedokļiem, kas radušies Krievijas informatīvās telpas un ilgstošas propagandas ietekmē, kombinācijā ar Latvijā reāli pastāvošajām problēmām. Sabiedrībā patiešām ir iesakņojušās pārliecības un vērtējumi par mūsu valsti, kurus vairs nevajag ārkārtīgi speciāli piebarot no ārpuses, vai kaut kā aktīvi mēģināt tos veidot, norādīja pētījuma līdzautore Elīna Vrobļevska, piebilstot, ka šos uzskatus mainīt ir daudz grūtāk nekā cīnīties ar īslaicīgām informācijas manipulācijām.

Neautentiskas aktivitātes pazīmes pirms vēlēšanām

Lai gan naratīvu virzīšana no ārpuses Latvijā pastāv, tā nenotiek tik masveidā kā Armēnijā, Moldovā vai Gruzijā. Neautentiska, robotizēta viedokļu izplatība tika novērota vienīgi īsi pirms oktobra vēlēšanām, kad sociālajos tīklos strauji pieauga komentāru skaits par vēlēšanu neleģitimitāti un suverenitātes trūkumu. Visplašāk izplatīšanās ziņā dominēja vēstījums par vajadzību atjaunot attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, kas gāja roku rokā ar apgalvojumu, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Šis naratīvs bieži tika savīts ar ekonomisku argumentu, vainojot attiecļu saraušanu ar Maskavu pie valsts ekonomiskajām grūtībām. Pētījuma autori secina, ka Krievijas iejaukšanās pašlaik notiek tikai tik lielā mērā, lai uzturētu temperatūru Latvijas informatīvajā telpā tādā līmenī, kas ļauj jau esošajiem sabiedrības priekšstatiem augt un nostiprināties.