Miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju varētu sākties ziemā / Raksts

Polijas premjers uzsvēra, ka Varšava gatava uzņemties lielāku inciatīvu. Uzstājoties valdības sēdē, Tusks paziņoja, ka Polija, kura līdz ar nākamā gada sākumu kļūs par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, plāno aktīvi iesaistīties sarunās.

Ukraina iebilst pret frontes līnijas iesaldēšanu

“Mūsu delegācija būs līdzatbildīga par to, kā izskatīsies politiskais kalendārs, un, iespējams, par to, kāda būs situācija sarunās, kuras, lai gan joprojām ir ar jautājuma zīmi, varētu sākties šā gada ziemā,” teica Tusks.

Polijas premjers sazinājies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš atzinīgi vērtē poļu palīdzību.

“Ukraina ir pateicīga Polijai par visu tās sniegto atbalstu – tas bijis ievērojams. Mums jāturpina strādāt kopā, lai padarītu abas valstis stiprākas. Sarunas laikā apspriedām plānotos darbus tuvākajām nedēļām un nākamajam gadam,” teica Zelenskis.

Pagaidām gan nav iezīmējušās konkrētākas miera sarunu aprises.

No vienas puses, Ukraina ir signalizējusi gatavību konfliktu risināt diplomātiskā ceļā. No otras puses, tas var nozīmēt piekāpšanos vairākos būtiskos punktos – piemēram, NATO dalībvalsts statusa un okupēto teritoriju jautājumos.

Vienlaikus izskan brīdinājumi, ka Ukraina nepiekritīs iesaldēt karu pašreizējās frontes līnijās. Tas atstātu Ukrainu neaizsargātu, ļaujot Krievijai pārgrupēties un pārapbruņoties, atsaucoties uz avotu Zelenska birojā, vēsta izdevums “Kyiv Independent”.

Ukraina: Tramps atbalsta taisnīgu mieru

Krievijas un Ukrainas konflikta atrisināšanā viena no lielākajām jautājuma zīmēm pašlaik ir topošās ASV prezidenta Donalda Trampa valdības nostāja. Zelenskis pagājušajā nedēļā Parīzē tikās ar Trampu.

“Reuters” raksta, ka abi neapsprieda konkrētas miera plāna detaļas, taču Tramps aicinājis nekavējoties pārtraukt karadarbību, bet Ukrainas prezidents uzsvēris, ka Ukrainai nepieciešamas drošības garantijas. Pretējā gadījumā nekas neatturētu Putinu no pamiera pārkāpšanas.

“Mums nepieciešams skaidri sadzirdēt vēstījumus un signālus, kas nāca no Parīzes.

Donalds Tramps noteikti vēlas izbeigt šo karu. Tramps vēlas izbeigt šo karu ar taisnīgu mieru. Viņa vēstījums sakrīt ar Ukrainas nostāju.

Bet mums ir ļoti svarīgi, kā tas notiks, jo karojam jau trīs gadus,” secina Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.

Vienlaikus Tramps jau izteicies, ka Ukrainai jārēķinās, ka ASV militārais atbalsts var izsīkt. Aizejošā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paātrinājusi ieroču piegādes Ukrainai, cenšoties ukraiņiem tik nepieciešamo militāro palīdzību piegādāt vēl pirms varas nomaiņas Vašingtonā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās sekmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. 

2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.

2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.

Ziņot par kļūdu