Mūsu spēki te būs uz palikšanu / Raksts

Latvijas un Kanādas draudzīgo attiecību pamatā ir sadarbība Eiroatlantiskajā telpā. Kopš 2017. gada Kanāda ir NATO kaujas grupas Latvijā vadošā valsts, tādējādi izveidojusies cieša sadarbība drošības un aizsardzības jomā.

Žolī vizīte Latvijā apliecināja ciešo sadarbību ar Kanādu kā transatlantisko sabiedroto, kam ir būtiska loma Latvijas, Baltijas un Eiropas drošībā. Pašlaik Kanāda vada NATO daudznacionālo brigādi Latvijā.

Ārlietu ministri pirmdien pārrunājuši vairākus aktuālus starptautiskās dienaskārtības jautājumus.

“Šodien koncentrējāmies uz jautājumiem par drošību. Mēs visi dodamies uz NATO ministru sanāksmi rītdien. Par NATO, kas ir spēcīgāka, NATO, kas ir vienota, NATO, kas ir spējīga apturēt un atvairīt draudus, par to, ko mēs katrs ieguldam aizsardzībā, par, protams, transatlantiskajām attiecībām daudz runājām,” teica Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (“Jaunā Vienotība”). “Runājām arī par Krievijas draudiem un Krievijas politiku. Šobrīd tā ir karš un nav ilūziju, ka tuvākajos gados tas var mainīties. Runājām arī, protams, par atbalstu Ukrainai.”

Kanādas ārlietu ministre pirmdien piedalījās arī apbalvošanas ceremonijā Kanādas karavīriem, izsakot viņiem atzinību par ieguldījumu misijā, dienot ārzemēs. Tāpat karavīriem pasniegti sertifikāti un īpaša NATO dienesta medaļa.

Pēc sanāksmes Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna uzsvēra, ka šodien pārrunātajos tematos, visām valstīm lielākoties viedokļi sakrīt. Viņš norādīja, ka Kanādai ir ārkārtīgi svarīga loma Baltijas reģionu drošības nodrošināšanā.

Arī Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Egidijs Meilūns uzsvēra, ka “tikai sadarbojoties ar transatlantiskajiem partneriem, var aizstāvēt starptautisko kārtību.” Tāpēc Baltijas valstis augsti vērtē ciešo sadarbību ar Kanādu, kas palīdz gādāt gan par Baltijas valstu drošību, gan arī labāk un vairāk palīdzēt Ukrainai.

Savukārt Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī pēc sanāksmes pateicās Latvijai par silto uzņemšanu, par atbalstu Kanādas karavīriem, kas atrodas Latvijā, kā arī par atbalstu NATO daudznacionālās brigādes Latvijā mācībās “Resolute Warrior 2024”, kas notika novembrī.

“Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mūsu klātesamība tikai pieaug. Latviešiem, kas mūs vēro, vēlos teikt, ka mēs te būsim uz palikšanu. Tāpat arī strādājam Lietuvā, Igaunijā, paplašinām savu klātbūtni tur un tāpat arī Latvijā,” teica Žolī .

“Mēs esam solidāri kopā ar saviem Baltijas draugiem un NATO dalībniekiem, tāpat arī priecājamies, ka Kanāda savā misijā “UNIFIER” kopēji apmāca ukraiņu karavīrus šeit, Latvijā. Protams, mēs arī uzsveram mūsu atbalstu Ukrainai, ka mēs esam tik vienoti kā nekad [agrāk], lai atbalstītu Ukrainu,” atzīmēja vēstniece.

Kanādas ārlietu ministre pirmdien Rīgas pilī tikās arī ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu valstu divpusējo sadarbību, īpaši aizsardzības un drošības jomā, kā arī aktuālākos starptautiskās darba kārtības jautājumus.

Tikšanās laikā prezidents pauda gandarījumu par Kanādas militāro klātbūtni un NATO daudznacionālās brigādes veiksmīgo izveidi Latvijā. Tāpat arī norādīja, ka NATO spēku gatavības demonstrēšana ir jaudīgs atturēšanas signāls, un to apliecinājušas arī nesenās Kanādas vadītās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā mācības “Resolute Warrior 2024”.

Šī ir jau trešā reize, kad kopīgā vizītē “3+1” formātā tiekas Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministri. Pirmo reizi sanāksme notika Lietuvā 2020. gadā, bet otrā – pirms diviem gadiem Kanādā.

Ziņot par kļūdu