Saeima Baltkrievijas prezidenta «vēlēšanu» priekšvakarā neatzīst tās par likumīgām / Raksts
Saeimas ceturtdien, 23. janvārī, pieņemto lēmuma projektu atbalstīja 78 deputāti, pret bija 10, neviens neatturējās.
Parlamentā karstas debates
Table of Contents
Table of Contents
“Neraugieties uz Baltkrieviju vienīgi kā uz problēmu. Paskatieties uz to kā iespēju vājināt [Krievijas vadoni Vladimiru] Putinu. Baltkrievija ir viņa visvājākais punkts,”
citēja Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). “Palīdzot baltkrieviem atgūt atpakaļ viņu valsti un atjaunot demokrātiju, tās ir visjaudīgākās sankcijas pret Putinu un izšķirošs trieciens Krievijas imperiālismam.”
Opozicionārs Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei!”), no tribīnes runājot paaugstinātā tonī, salīdzināja, ka Latvijā ar opozīciju apejoties tāpat kā Baltkrievijā. Tas izraisīja skaļus un neapmierinātus izsaucienus no zāles. “Stabilitātei!” frakcija arī bija vienīgā, kas neatbalstīja Saeimas paziņojumu.
Jānorāda, ka Baltkrievijas režīms brutāli apspiež opozīciju un cietumos ir vairāk nekā 1200 politieslodzīto. Latvijā par politiskajiem uzskatiem neliek cietumā, un opozīcija var ar tiesiskām un demokrātiskām metodēm cīnīties par savām nostājām.
“Ja kāds te sevi salīdzina ar politiski represētajiem, tas ir kauns un mums nekas tāds nebūtu jāklausās,” reaģējot uz Rosļikova izteikumiem, uzsvēra Mūrniece. Viņa arī aicināja Saeimas sēdes vadītāju Zandu Kalniņu-Lukaševicu (“Jaunā Vienotība”) uz šādiem izteikumiem reaģēt.
Savukārt deputāts Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”) pauda: “Velkot paralēles, notiek mēģinājums attaisnot vai nolīdzināt vājprātu, ko Lukašenko dara Baltkrievijā.”
“Nekad nesalīdziniet opozīcijas esamību Latvijā ar to, kas notiek nedemokrātiskās valstīs! Tur nonāk cietumā par to, ka viņi kandidēja vēlēšanās, ka viņi piketēja vai sarakstīja grāmatu baltkrievu valodā. Man nepatīk tādi meli par manu valsti,” emocionāli sacīja deputāte Jana Simanovska (“Progresīvie”).
Neatzīst Lukašenko un “vēlēšanas”
Latvijas parlaments nosodīja Baltkrievijas varas iestādes par demokrātijas un tiesiskuma principu ignorēšanu un pilsoņu tiesību apspiešanu.
Tāpat Saeima Aleksandru Lukašenko neatzina par likumīgi ievēlētu Baltkrievijas prezidentu.
Lēmumā arī atgādināts, ka “Baltkrievijā valdošais režīms ir ilgstoši izrēķinājies ar savas valsts pilsonisko sabiedrību, spīdzinot un nepamatoti turot ieslodzījumā tūkstošiem iedzīvotāju, un daudzi bijuši spiesti pamest savu valsti, bēgot no represijām”.
“Arī šā gada 26. janvārī paredzētajām tā sauktajām prezidenta vēlēšanām nav nekā kopīga ar brīvu un godīgu vēlēšanu procesu, jo tās raksturo starptautiski atzītu novērotāju klātbūtnes neesība, totāla opozīcijas apspiešana, neatkarīgo mediju iznīcināšana un represiju pastiprināšana, kas liedz Baltkrievijas iedzīvotājiem jebkādu iespēju brīvi paust savu politisko gribu,” teikts Saeimas lēmumā.
“Baltkrievijas režīma vadītājs Aleksandrs Lukašenko kopš 2020. gada ir zaudējis jebkādu leģitimitāti un šīs “vēlēšanas” kalpo vienīgi par simbolisku žestu režīma uzturēšanai pie varas,” norādīts lēmumā.
Saeima neatzina 2025. gada 26. janvārī paredzētās Baltkrievijas prezidenta “vēlēšanas” par likumīgām.
Tāpat Latvijas parlaments nosodīja Baltkrievijas režīma sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp neatkarīgo mediju iznīcināšanu, opozīcijas apspiešanu un politieslodzīto turēšanu necilvēcīgos apstākļos.
Saeima arī pieprasīja, lai Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties atbrīvo visus politieslodzītos, pārtrauc represijas un ievēro starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātijas principiem.
Vienlaikus parlaments atbalstīja Baltkrievijas demokrātisko spēku un pilsoniskās sabiedrības tiekšanos pēc brīvas, neatkarīgas un demokrātiskas valsts un aicināja starptautisko sabiedrību pastiprināt sankcijas pret Lukašenko režīmu, un iestāties pret jebkādiem mēģinājumiem to legalizēt starptautiskajā arēnā.
Latvijas parlaments attiecībā uz Baltkrievijas režīmu jau iepriekš ir pieņēmis vairākus paziņojumus, tostarp par pretlikumīgo lidmašīnas nosēdināšanu Minskā, par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu Ukrainā, kā arī ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
A Call for Justice and Support
The Latvian parliament’s decisive vote to condemn the Belarusian regime’s suppression of democracy and human rights underscores Latvia’s commitment to supporting the Belarusian people’s struggle for freedom and justice. By refusing to recognize Alexander Lukashenko as the legitimate president of Belarus, and denouncing the orchestrated “elections” of August 2020, the Saeima has sent a powerful message of solidarity with the belarusian opposition and with the thousands of individuals currently imprisoned for their political beliefs.
While recognizing the complex geopolitical landscape and the potential risks involved, Latvia’s stance demonstrates a courageous commitment to global democratic values. The calls for the international community to stand with the people of Belarus, as voiced by members of the Saeima, are a crucial reminder that the struggle for freedom and human rights transcends national borders.The road ahead for Belarus remains challenging, but the unwavering support of countries like Latvia provides hope that the belarusian people will one day be free to exercise their essential rights and determine their own future.
Latvijas Saeima nosoda Baltkrievijas režīmu un atbalsta demokrātisko spēkus
Latvijas Saeima
Nosoda baltkrievijas varas iestādes par demokrātijas un tiesiskuma principu ignorēšanu un pilsoņu tiesību apspiešanu.
Neatzīst Aleksandru Lukašenko par likumīgi ievēlētu Baltkrievijas prezidentu un nosoda 2025.gada 26. janvārī paredzētās “vēlēšanas” par likumīgām.
Nosodīja Baltkrievijas režīma sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus.
Pieprasīja Baltkrievijas varas iestādei atbrīvot visus politieslodzītos, pārtraukt represijas un ievērot starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātijas principiem.
* Atbalsta Baltkrievijas demokrātisko spēku un pilsoniskās sabiedrības tiekšanos pēc brīvas, neatkarīgas un demokrātiskas valsts
Saeimas diskusijās tika uzsvērts, ka Baltkrievijas režīma aktīvi apspiež opozīciju un politieslodzīto skaits ir virs 1200.
Teksta fragmente arī atklāj, ka Saeimas frakcija “Stabilitātei!” bija vienīgā, kas neatbalstīja Saeimas paziņojumu un deputāts aleksejs Rosļikovs drew as distinct parallels between latvia’s opposition, and the crackdown in Belarus. his comments sparked controversy and criticism from other lawmakers.
The text emphasizes the stark contrast between freedom of speech and political expression in Latvia and the brutal suppression of these rights in Belarus.